Ticība un mīlestība iezīmē kristieti. Ticība saņem, mīlestība dod. Ticība ved cilvēku pie Dieva, mīlestība ved viņu pie citiem cilvēkiem. Ticībā cilvēks saņem Dieva labdarību, mīlestībā viņš dara labu citiem cilvēkiem.

Dieva dāvanas ir desmitreiz lielākas par trūkumiem, ko kādreiz piedzīvojam. Tā ir nožēlojama nepateicība no mūsu puses, ka mēs neievērojam neskaitāmos labumus, ko Dievs mums piešķīris, bet vienmēr redzam tikai sīkos trūkumus.

Mūsu Kungs nav rakstījis augšāmcelšanās vēsti tikai grāmatās, bet katrā koka lapā, kas pavasarī atplaukst.

Darbs nav nekas cits kā Dieva dāvanu atrašana un pacelšana.

Ja tu arī simts gadu bez apstājas strādātu savā tīrumā un darītu visas pasaules darbus, tu tomēr nespēj ne vienu vienīgu asnu izvilkt no zemes. Bet kamēr tu guli, Dievs no mazas sēkliņas rada asnu bez tavas palīdzības un tik daudz augļu, cik Viņam patīk.

Ticība ir dzīva paļaušanās uz Dieva žēlastību. Šī paļaušanās un Dieva žēlastības atziņa dara cilvēku priecīgu, modru un jautru kā pret Dievu, tā pret visu radību.

Pasaule darbu neuzskata par svētību, tādēļ tā to neieredz un bēg no tā. Taču dievbijīgie strādā ar padevīgu un priecīgu sirdi, jo viņi zina, kāda ir Dieva pavēle, un atzīst Dieva aicinājumu.

Vai tas nav dīvaini, ka mēs visu laiku baidāmies no Kristus – kaut arī nekad – nedz debesīs, nedz virs zemes – nav bijis neviens, kas būtu mīlošāks, atvērtāks un maigāks – gan vārdos, gan darbos, gan attieksmē – un īpaši jau pret sirdīm, kas nelaimīgas, bēdīgas un nospiestas.

Ak, mans Dievs! Stāvi man klāt pret visu pasaules gudrību un prātošanu! Ak, dari to! Tiešām, Tu vienīgi vari to darīt! Šis darbs nav mans, bet Tavs. Man pašam nav nekādas darīšanas ar šiem lielajiem, laicīgajiem kungiem. Es labāk dzīvotu mierā un nemaz nejauktos šinī burzmā. Bet šis darbs, Kungs, ir Tavs; tas ir patiess un mūžīgs. Stāvi man klāt, … Read More

Putniem trūkst ticības. Viņi aizlido līdzko es ieeju dārzā – kaut arī man nav nekāda ļauna nodoma pret viņiem. Tāpat mums pietrūkst ticība un paļāvība uz Dievu.