Jebkurš cilvēks jūtas labsirdīgs un labvēlīgs, ja attiecīgajā brīdī nekas viņu nekaitina.

Mums ir jāatzīst īstenais Devējs. To nedarīt – tas ir trakums. Jo, ja mēs to nedarām, mēs paļaujamies uz cilvēkiem. Un tas mūs pievils. Pat vislabākie no cilvēkiem kļūdīsies; un visi viņi nomirs. Nekad, nekad nebalsti visu savu ticību uz kādu cilvēku: pat tad ne, ja viņš ir vislabākais un visgudrākais visā pasaulē. Ir daudzas jaukas lietas, ko tu vari … Read More

Mūsu brīvais laiks un pat mūsu izklaide ir ļoti nopietnas uzmanības vērta. Pasaulē nav neitrālas teritorijas: katrs kvadrātcentimetrs, katra sekundes simtdaļa ir cīņas objekts – starp Dievu un sātanu.

Tev nav dvēseles. Tu esi dvēsele. Tev ir ķermenis.

Tās lūgšanas, kuras mums pašiem šķiet visvājākās, ļoti iespējams, Dieva acīs ir vislabākās. T.i., tās lūgšanas, kurās ir vismazāk “garīgu sajūtu”. Jo tādas lūgšanas bieži vien mēdz nākt no dziļāka “līmeņa” nekā sajūtas. Dievs dažkārt mūs vispersoniskāk uzrunā tajos brīžos, kad Viņam izdodas mūs noķert nesagatavotus.

Bieži vien tie cilvēki, kuriem ir daudzas labas īpašības un spējas, nespēj apzināties nepieciešamību pēc Kristus līdz tam brīdim, kad kādu dienu viņu spējas un labās īpašības viņus pieviļ un viņu pašapmierinātība tiek satricināta. Cilvēki, kuriem jau ir “uzvedības problēmas”, divreiz ātrākā laikā nonāk līdz atziņai, ka viņiem nepieciešama palīdzība.

Dievs čukst caur mūsu priekiem, runā uz mums caur sirdsapziņu, bet sauc uz mums caur mūsu sāpēm: tas ir Viņa megafons, lai uzrunātu kurlo pasauli.

Kristieši par Dievu saka, ka “bez Viņa stiprs nav Nekas.” Bet Nekas ir ļoti stiprs: pietiekami stiprs, lai izniekotu cilvēka dzīves labākos gadus – nevis saldos grēkos, bet ar domām, kas drūmi šaudoties ap šo nezin ko un nezin kāpēc, ieslīgstot dīvainībā un tik sīkos apmierinājumos, ka cilvēks tos gandrīz nemana, bungādams ar pirkstiem pa galdu un šūpodams kājas, svilpodams … Read More

Kopš zēna gadiem cilvēks ir pieradis, ka pa viņa galvu dejo pusducis nesavienojamu filozofiju. Mācības viņš nevērtē kā patiesas vai nepatiesas, bet gan kā abstraktas vai praktiskas, novecojušas vai mūsdienīgas, parastas vai avangardiskas. Labākais sabiedrotais, lai atturētu cilvēku no Baznīcas, ir žargons, nevis pierādījums. Netērē velti laiku, cenšoties viņu pārliecināt, ka materiālisms ir patiess. Liec viņam labāk domāt, ka tas … Read More