Nākamais mirklis tikpat lielā mērā ir ārpus mūsu kontroles un tikpat lielā mērā atrodas Dieva ziņā kā mirklis pēc simts gadiem. Uztraukties par nākamo mirkli ir tikpat muļķīgi, kā raizēties par dienu pēc tūkstoš gadiem.

Brīnumi… tie ar maziem burtiem stāsta to pašu stāstu, kas rakstīts pāri visai pasaulei ar vārdiem, kas ir pārāk lieli, lai kādi no mums tos spētu izlasīt.

Cilvēks, atsakoties pielūgt Dievu, Viņa godu ir spējīgs samazināt tikpat lielā mērā, kādā kāds vājprātīgais būtu spējīgs apdzēst sauli, rakstot vārdu ‘tumsa’ uz savas istabas sienām.

Es neesmu dzimis, lai būtu brīvs. Es esmu dzimis,lai slavētu un pielūgtu.

Sacīt, ka mums jāklausa instinktiem, ir tas pats, kas sacīt, ka mums jāklausa cilvēkiem. Cilvēki saka dažādas lietas – tāpat kā instinkti. Mūsu instinkti atrodas savstarpējā karā. Jebkurš instinkts, ja jūs tam paklausīsiet, pieprasīs, lai tas tiktu apmierināts uz citu instinktu rēķina.

Cilvēkam tiek dots spēks izturēt to, kas ar viņu notiek,nevis 100 un 1 lietu, kas ar viņu varētu notikt.

Prieks ir Debesu nopietnais jautājums.

Tu nevari būt laba ola mūžīgi. Tev vai nu jāizšķiļas,vai jāsāk bojāties.

Dažkārt man ir jādomā – vai tik visas baudas nav aizstājēji priekam.

Tas patiesībā ir nožēlojami – padoties Dievam tikai tad, kad mūsu kuģis jau grimst; tas ir nožēlojami – vienmēr nākt pie Viņa kā pie pēdējās iespējas, piedāvāt Viņam “sevi visu” tad, kad to vairs nav vērts paturēt. Ja Dievs būtu lepns, diez vai Viņš mūs uz šādiem nosacījumiem pieņemtu.