25.11.2005

AldisUdris

Tas patiesībā ir nožēlojami – padoties Dievam tikai tad, kad mūsu kuģis jau grimst; tas ir nožēlojami – vienmēr nākt pie Viņa kā pie pēdējās iespējas, piedāvāt Viņam “sevi visu” tad, kad to vairs nav vērts paturēt. Ja Dievs būtu lepns, diez vai Viņš mūs uz šādiem nosacījumiem pieņemtu.