Vēlos pateikt lielu paldies Lūgšanu ķēdes idejas autoriem un visiem, kuri pielika savas pūles, lai to īstenotu. Esmu ļoti pateicīga par atgādinājumu lūgt un ieplānot laiku sarunai ar Dievu. Kad strādāju Matejā, tā bija mana ikdiena un absolūta nepieciešamība lūgt, jo apzinājos, ka bez Dieva to paveikt nespēju, tikai pilnīgā atkarībā no Viņa. Mājās esmu vairāk savā komforta zonā, kur liekas vairāk vai mazāk ar visu tieku galā un tad arī lūgšanai atvēlēju laiku, kad bija kāds brīvs brīdis. Likās, ka ar zīdaini jau tik un tā neko saplānot nevar. Pirmās reizes, kad dzirdēju par lūgšanu ķēdi un aicinājumu ieplānot konkrētu stundu nedēļā, domāju, ka tas uz mani neattiecas, bet tad atklāju īpašu veidu – doties lūgšanas pastaigā un pierakstījos uz konkrētu laiku katru nedēļu. Tas ir bijis tik brīnišķīgs piedzīvojums ar Dievu. Katras nedēļas lūgšanu pastaigu es tiešām izbaudīju.. Ir bijuši tādi pārbaudījumi un jautājumi vai, piemēram, bērna ārsta vizīti ir jāpārceļ, ja tajā laikā ir ierakstīta mana lūgšanu stunda. Dievs jau ir pieejams vienmēr, bet tas lika domāt par prioritātēm, ka Dievam tik bieži atvēlu pārpalikumus. Ir laba tā atziņa, ka Dievs jau piedos, bet kāpēc es ieplānotu tikšanos ar Dievu uztveru mazāk svarīgu kā tikšanos ar cilvēku.
Ļoti ceru, ka šo lūgšanu pastaigas ieradumu saglabāšu arī uz priekšu, bet priecāšos arī par turpmākiem izaicinājumiem un pamudinājumiem lūgt kādā nākamā lūgšanu ķēdē. Jo mēs tik ļoti esam gatavi aktīvi darboties, bet tik grūti ir norimties un ticēt, ka Dievs dara.
Ļoti patika arī šis vienkāršais ieteikums strukturēt lūgšanu – slavēt, nožēlot, lūgt par ģimeni, draudzi un Latviju. Tas dod arī tādu atbildības un līdzdalības sajūtu – es esmu daļa no draudzes arī ja šobrīd aktīvi nekalpoju redzamā veidā. Tas liek just līdzi draudzes vadītājiem un kalpotājiem mazāk kritizēt un tiesāt. Tas ļauj redzēt kā Dievs kaut lēnām, bet maina mani pašu un cilvēkus apkārt.
Sirsnībā – Anita