Pēc ilgām mokām un sāpēm es beidzot izniru no izmisuma jūras, kurā es tikko kā nebiju noslīkusi, un kura bija pārāk smaga un bieza, lai es tajā spētu kustēties vai elpot. Tas, kas mani galu galā piecēla, bija pēkšņā atskārsme, ka mans izmisums un manas personīgās jūtas patiesībā ir pilnīgi nenozīmīgas, un tām nav nekāda svara. Vissvarīgākais fakts ir Dievs, un mans virzošais spēks ir Kristus. Pirms tam es visu laiku biju vāļājusies sava egoisma un grēka postā. Tad es lūdzu pēc spēka un piedošanas, un gaiss sāka kļūt skaidrāks. Un es atkal varēju kustēties un darboties, bet vairs ne savā spēkā.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30