9.03.2011

AldisUdris

Nāves taustekļi mūs aizsniedz ilgi pirms mūsu miršanas dienas. Tie spiež mūs mesties visās iespējamajās izpriecās. Tā kā mēs domājam, ka dzīvi dzīvo tikai vienreiz, tad nāve mūs spiež dzīties pakaļ vējam un dancot riņķa danci. Vecums raksta savu spriedumu mūsu miesām, un jo īpaši mūsdienu Rietumu kultūrā mēģinām izvairīties no grumbām un sirmiem matiem, kas mums atgādina par nāves neizbēgamību, tērējot naudu un enerģiju, lai apslēptu tos savam skatam, cerot, ka tas varētu mūs paglābt no nāves pētošā skatiena.