9.02.2007

AldisUdris

Vai neesi ļāvies vienaldzības smagumam? Vai tavas lūpas, tava sirds nav sastingušas nebeidzamajos “kāpēc gan”, “mēs tur neko neizmainīsim”, “lai viss rit savu gaitu”? Varbūt tu grimsti bezcerībā tāpat kā Elijs, šis seno laiku ticīgais, kurš, būdams pārliecināts, ka neko vairs nespēj darīt savas tautas labā, apgūlās zem koka, lai aizmigtu un visu aizmirstu?