7.05.2002

AldisUdris

Tikai dažus gadus atpakaļ mēs domājām, ka videomagnetofoni, mikroviļņu krāsnis, mobilie telefoni, faksa aparāti un vesels lērums citu elektronisku ierīču ietaupīs laiku un padarīs mūsu dzīves vienkāršākas. Tagad mēs atskārstam, ka šīs “laika taupīšanas ierīces” vienīgi saīsina mūsu darbus un atļauj mūsu jau tā pārpildītajā dienas kārtībā “iespiest” vēl aizvien vairāk un vairāk pienākumu. Tā rezultātā, mūsu ķermeņi ir pārguruši, mūsu garīgās dzīves tiek ignorētas, mūsu darbs ir mazāk efektīvs, mūsu attiecības ir seklākas, un mūsu dzīves ieskauj nogurums, apjukums un vainas apziņa. Tehnoloģija, kas reiz solīja palielināt mūsu efektivitāti, ir laupījusi mūsu privāto dzīvi, pārpildījusi mūs ar nemitīgu informācijas plūsmu un nepārtrauktiem miera traucējumiem. Mobilie telefoni, automātiskie atbildētāji, balss pasts un e–pasts, zvanu gaidīšana un pāradresācija – tas viss ir okupējis mūsu dzīves un ļāvis mums domāka mums ir tiesības traucēt citus, un ka viņi savukārt varēs traucēt mūs – pat tad, kad atrodamies mājās pie savas ģimenes.