6.06.2003

AldisUdris

Atcerēsimies Bībeles stāstu par atraitnes artavu. Jēzus vēroja, kā bagātnieki nāca ziedot templim. Viņš ievēroja, ka kāda atraitne iemet ziedojumu traukā divas mazas vara monētiņas. Pašaizliedzīgā ziedojuma aizkustināts, Jēzus, visiem dzirdot, sacīja, ka šīs sievietes ziedojums ir visvērtīgākais. Vairums ziedotāju deva no savas bagātības. Šī nabadzības piemeklētā sieviete ziedoja no visas sirds.
Ir aprēķināts, ka šie divi atraitnes graši, ja tie būtu noguldīti bankā ar četru procentu likmi, kuru aprēķina ik pusgadu, šobrīd būtu sasnieguši 4,8 miljardu vērtību. Ievērojamus rezultātus iespējams gūt, arī nepārtraukti veicot nelielu ieguldījumu cilvēkos. Devīgs gars vienmēr meklē, kā bagātināt citu cilvēku dzīvi. Tāpat kā Jēzus augsti novērtēja atraitnes uzupurēšanos, arī mums nekad nevajadzētu novērtēt par zemu tās iespējas, ko rada pavisam necilas darbības, ja vien tām ir pareizi motīvi.