Mazā, baltā Jaunās Anglijas baznīcā draudzes dievkalpojums sākas, dziedot himnas, kas ir vecākas par Ameriku. Kalifornijā kādā mājā satiekas neliela grupa cilvēku un dzied slavas dziesmu, ko kāds no viņiem uzrakstījis vakar. Sākot no lielas katedrāles Eiropā, kur to Kungu ar dziesmu slavē vesels orķestris un koris, līdz mazai būdai Indijas ciematā, kur kāds vīrs spēlē ģitāru saujiņai dziedātāju… visā pasaulē kristieši apvienojas dziesmā.
Un tā tas ir bijis visos laikos. Draudzes mūzikai var izsekot, sākot no ievērojamām himnām vairāku iepriekšējo gadsimtu garumā līdz Baha un Hendeļa barokālajām oratorijām un līdz modālajai mūzikai un viduslaiku baznīcas gregoriāņu psalmiem.
Ticība Jēzum Kristum ir saukta par dziedošo ticību. Nevienai pasaules reliģijai nav tādas dziesmas, kāda atrodama starp tiem, kas ir dzīvi Jēzū Kristū. Tas nav teikts augstprātībā; tas nav teikts, lai kritizētu; tas ir teikts, balstoties uz faktiem. Gara dzīvei draudzē ir kaut kas tāds, kas rada dziesmu, un dziedāšana, iespējams, ir draudzes pastāvēšanas laikā visizplatītākais un parastākais pielūgsmes veids.
