3.08.2006

AldisUdris

Dvēselē nekad nav pilnīgs klusums. Kad pasaules skaņas apdziest vai attālinās, mēs dzirdam Dieva klusos vārdus… Viņš mums čukst ‘labvakar’. Viņš vienmēr čukst, bet mēs ne vienmēr Viņu dzirdam, jo dzīves steiga rada trokšņus, kas ir uzbāzīgi un šķiet daudz neatliekamāki.