29.08.2016

AldisUdris

Kad biju maza, es vienmēr domāju, ka pieaugušajiem ir kāda īpaša instrumentu lāde, pilna ar spīdīgiem darbarīkiem: gudrības āmuru, saprašanas zāģi, pacietības smilšpapīru. Bet kad es izaugu, es sapratu, ka darbarīki, kuri mums tiek piešķirti, bieži vien ir aprūsējuši un saliekti – draudzība, lūgšana, sirdsapziņa, godīgums – un dzīve mums saka: ar šiem tev ir jāpietiek, dari ar tiem vislabāko, ko spēj. Un lielākoties, par spīti visam, ar tiem tiešām ir diezgan.