Reiz skatījos kādu TV raidījumu sēriju par Otrā Pasaules kara dalībniekiem. Karavīri viens pēc otra tika aicināti atcerēties, kā viņi bija pavadījuši kādu konkrētu kara dienu. Viens bija visu dienu slēpies lapsu alā un vienu vai divas reizes apšaudījis kādu garām braucošu vācu tanku. Citi bija spēlējuši kārtis un vienkārši kavējuši viens otram laiku. Daži šajā dienā bija piedalījušies ugunskaujās. Pārsvarā visiem šī diena bija pavisam parasta – kā jau pienākas priekš kājnieka frontes joslā. Tikai vēlāk viņi uzzināja, ka bijuši daļa no vislielākās un visizšķirošākās Otrā Pasaules kara kaujas. Toreiz viņiem šī diena nepavisam nebija šķitusi izšķiroša…, jo neviens pietiekami daudz nezināja par to, kas tajā brīdī notiek cituviet.
Lielas uzvaras tiek izcīnītas tad, kad vienkārši cilvēki izpilda sev uzdotos pienākumus. Un uzticams cilvēks katru dienu no jauna sev nejautā, vai viņam šodien ir tāds garastāvoklis, lai klausītu seržanta pavēlēm, vai lai ierastos savā garlaicīgajā darbavietā.
Brīžam es vēlos, lai Evaņģēliju autori būtu snieguši vairāk ziņu par Jēzus dzīvi pirms Viņš uzsāka savu kalpošanu. Lielāko daļu savas dzīves Viņš pavadīja strādājot par galdnieku kādā ciematā. Vai Jēzus jebkad apšaubīja šī laika nozīmīgumu, kuru Viņš pavadīja darot vienkāršus rutīnas darbus?