28.04.2003

AldisUdris

Tropu džungļos cilvēks noliecas neapstrādātas koka figūras priekšā; fantastiskā Āzijas templī kāds cits dedzina vīraku bagātīgi izdekorēta Budas tēla priekšā. Maza cilvēku grupiņa satiekas neuzkrītošā celtnē mazā Nebraskas pilsētā, lai kopā dziedātu un lūgtu. Kāds cits vīrietis kādā no Dalasas priekš–pilsētām visu rītu pavada pedantiski mazgājot un spodrinot savu ārzemju sporta limuzīnu. Kāda pusaudze pavada daudzas stundas savā plakātiem aplīmētajā istabā, klausoties savas mīļākās rokzvaigznes mūziku.
Visi šie cilvēki pielūdz. Dažos gadījumos pielūgsme ir formāla un viegli atpazīstama. Citos – mēs parasti vilcinātos to vispār nosaukt par pielūgsmi. Bet katrs kaut ko vai kādu pielūdz, un tam, ko Tu pielūdz, ir milzīga ietekme uz to, kāds Tu esi.
Daži cilvēki pielūdz savu darbu, daži pielūdz naudu, daži pielūdz mantu. Daži cilvēki pielūdz filmu vai televīzijas zvaigzni vai mūzikas zvaigzni; viņi pat sauc tās par saviem “elkiem”. Daži cilvēki pielūdz mērķi vai vēlēšanos, daži pielūdz izpriecas, un daži no mums pielūdz Dievu.