25.07.2005

AldisUdris

Ir kāds dievišķs tilts, uz kura ticīgajam ir priekšrocība stāvēt. Tas ir tilts starp Dieva pilnīgo gribu, Kristus atklāsmi mūsos, godības cerību, un Viņa pieļaujošo gribu – visu to ļauno, ko cilvēkam ir ļauts radīt ar savu izvēli. Lidmašīnu bojāejas, zemestrīces vai slimības skar vienlīdz ticīgos kā neticīgos. Tā nav Dieva pilnīgā griba, bet tas tiek pieļauts. Tomēr ticīgajiem nav jākrīt izmisumā, jo Dievs liek visām lietām nākt par labu. Daudzi savās ciešanās sūdzas, ka šīs zināšanas neko nedod. Tomēr, ja viņiem būtu jācenšas pastāvēt attiecīgajā situācijā bez šīs cerības, viņi nekavējoties tiktu uzvarēti. Es esmu bijis bērēs un arī pats savām acīm redzējis cilvēkus ciešam badu un mirstam. Bezcerība ir ļaunāka nekā pati nelaime. Kad mēs dzīvojam Viņā, ir kāds mierinājums, kas pie mums atnāk pašā sāpju vidū. To nevar aprakstīt vārdos, bet tas ir saistīts ar Dieva mieru. Visi, kas to ir piedzīvojuši, to apliecinās. Tas ir tilts, uz kura mēs stāvam vajadzību laikos.