23.11.2011

AldisUdris

Ja vienu dienu pamostoties es atklātu, ka esmu ateists un ka mana ticība Dievam ir pilnīgi izgaisusi, tad, man liekas, vairāk par visu citu man pietrūktu tas, ka man nebūtu kam pateikties.
Man pat ir grūti iedomāties, kā tas būtu, ja es nekad, nekad pēkšņa prieka un negaidītas laimes brīdī, vai izglābjoties no lielas nelaimes, nevarētu teikt: “Ak, Kungs, Tu esi labs pret mani!”