21.10.2002

AldisUdris

Ir tik ļoti svarīgi uzvarēt cīņā pret visu nebūtisko, nesvarīgo, sīko, nenozīmīgo – neļaut, ka nenozīmīgas lietas dominē pār mūsu dzīvi.
Gadījās, ka kādam vīrietim laimējās izglābties lidmašīnas katastrofā, kurā ļoti daudzi aizgāja bojā. Rezultātā viņš klīda viens pats starp mirušo cilvēku ķermeņiem, meklēdams savu ceļasomu! Ļoti daudzi kristieši uzvedas līdzīgi, klaiņodami pa mirstošo pasauli un meklēdami nebūtiskus sīkumus. Vai gan šodien nav pienācis īstais laiks Baznīcai dalīties uzvarā pār nebūtisko ar tiem ļaudīm, kuriem tas ir nepieciešams? Kristīgo ģimeni aptver naidīga kultūra, bezdievīgs, apžilbinošs dzīvesveids un kārdinājumi, orientēti ikviena ģimenes locekļa gaumei. Un tomēr viss nosauktais tikpat kā netiek ievērots. Katastrofas notikuma vietā mēs meklējam savu ceļasomu, kura satur vēlēšanos, lai dzīvesbiedrs atzīst, ka ir mūs nepatiesi apvainojis, dusmas uz tiem, kuri mums nepiekrīt, neapmierinātība ar tiem, kuri nav pietiekami novērtējuši mums nodarītās pārestības, cīniņi nelaikā pasprukušo vārdu dēļ un apvainojumi, domāti tiem, kuri nav pietiekamā mērā novērtējuši mūsu pūliņus.