Cilvēku drīkst audzināt tikai tas, kas viņu mīl, un cilvēku parasti mīl tas, kas viņu prot audzināt.


Visi agrīnie kristieši bija misionāri. Viņi neuzskatīja, ka evaņģelizācija ir uzdevums profesionāliem evaņģēlistiem vai mācītājiem, kuriem viņi maksāja algu, jo šādas personas vienkārši neeksistēja. Pirmkristīgajai draudzei nebija misijas darba nozares, tā pati par sevi bija misionāla kustība.


Varbūt tev šķiet, ka vieglāk būt svētam, ja blakus nav neviena, kas varētu izjaukt tavus nodomus, bet tas ir neīsts, nepārbaudīts svētums. Izolētība rada maldīšanos; ja nav neviena, kas varētu mūs izaicināt, ir ļoti viegli sevi apmānīt, domājot, ka esam garīgi nobrieduši. Īsts briedums atklājas attiecībās.


Mainīties un mainīties uz labu ir divas dažādas lietas.


Svētīgs tas cilvēks, kurš ierauga vajadzību, saprot savu atbildību un pats kļūst par atbildi.


Viens no lielākajiem kristietības izaicinājumiem: kā saglabāt kontaktu ar neskaitāmajiem miljoniem ļaužu, kas meklē Dievu, bet neapmeklē baznīcu.


Neko nesāc dusmās! Tikai muļķis vētras laikā kāpj uz kuģa.


Nāve nomira, kad Kristus augšāmcēlās.


Jēzus ir atlauzis vaļā durvis, kas bija aizslēgtas kopš pirmā cilvēka nāves. Viņš ir saticis, izaicinājis un sakāvis Nāves Ķēniņu. Tāpēc, ka Viņš to ir izdarījis, tagad viss ir citādāk.


Kādu dienu Setas klosterī viens mūks apvainoja otru.
Abats, klostera priekšnieks, lūdz apvainoto mūku piedot uzbrucējam.
– Tas nav iespējams, – mūks atbildēja.
– Viņš to izdarīja, un viņam par to jāatbild.
Tajā pašā brīdī abats pacēla rokas pret debesīm un sāka lūgšanu:
– Kungs Jēzu, Tu vairs neesi mums vajadzīgs! Tagad mēs paši varam piespiest uzbrucējus samaksāt par nodarījumiem. Tagad mēs paši spējam nodrošināt atmaksu un gādāt par labo un ļauno pasaulē. Tāpēc Tas Kungs drīkst novērsties no mums, un mēs paši tiksim ar visu galā.
Mūks nokaunējās un nekavējoties piedeva savam klostera brālim.