Ne to žēlastību, kuru Pāvils saņēma, ne arī to piedošanu, ko Tu Pēterim dāvāji, bet tikai to, ko Tu noziedzniekam pie krusta sniedzi, – to lūdzos es.


Ar labajiem darbiem neviens nevar iemantot pestīšanu, jo tāds ir pārdrošs un paļaujas uz savu dievbijību. Savukārt ne Dāvidam, ne ļaundarim pie krusta nav jākrīt izmisumā savu grēku dēļ, itin kā tie viņu neizbēgami pazudinātu. Ir jāpaliek uz īstā vidus ceļa un jāsargās no grēka. Jo, lai gan Dieva žēlastība un apsolījums tevi iedrošina, tomēr nav droša solījuma, ka tad, kad būsi kritis, tu noteikti atkal spēsi atgriezties, – Sauls un Jūda taču nav atgriezušies. Nav mūsu varā satvert Dieva žēlastību. Tādēļ mums jābīstas Dieva, kas negrib paciest ne ļaužu pārdrošību, ne izmisumu.


Dievam nav nekā neiespējama. Viņš dara brīnumus pretēji dabas likumiem.
Viņam ir tiesības un spēks to darīt, jo Viņš ir likumu Radītājs. Brīnums nav pretdabīgs, bet pārdabīgs. Esmu pārliecināts, ka cilvēks ar saviem spēkiem nevar sasniegt morāles uzlabošanos. To var izdarīt tikai Kristus.
Bez Kristus nevaram mīlēt Dievu un tuvāko.


Esi kā grāmata, kuru citiem jāstudē, nevis kā plakāts, kas par sevi pasaka visu uzreiz.


Būt tam, kas tu esi, pasaulē, kura pastāvīgi vēlas tevi padarīt par kaut ko citu – tas ir liels sasniegums.


Uzvara nav iespējama bez cīņas.


Viss labais ir grūts. Viss ļaunais ir viegls.
Mirt, zaudēt, krāpt un būt viduvējam ir viegli.
Vairies no vieglām lietām.


Ja tu izmaini skatu uz lietām, izmainās lietas, uz kurām tu skaties.


Kad tu redzi brāli, kuram vēl ir daudz vājību, domā tā: “Šīs brāļa nastas man ir jānes; es nedrīkstu viņu atstāt, kamēr vien viņš apliecina Kristu.”
Tā kristietim sirdī ir jābūt ārstam, bet ārīgi, dzīves ceļā – kā nastu nesējam dzīvniekam, kas nes savu brāļu nastas. Svētajā Baznīcā noteikti ir jābūt arī vājākiem ļaudīm – tādiem, kuru rīcībā saskatām apgrēcību, gluži tāpat kā cilvēka miesā ir ne tikai kauli, bet arī mīksta un nespēcīga miesa. Tādēļ Kristus valstība sastāv no tiem, kuri nes, un tiem, kuri tiek nesti. Un visa mūsu dzīve ir kas tāds, kas sastāv no stipruma un vājuma.


Jo vairāk tu pazīsi un sapratīsi sevi, jo mazāk tevī būs lepnības.
Jo vairāk tu pazīsi un sapratīsi Dievu, jo vairāk tevī būs pateicības.