Viss, kas tev pieder, kādu dienu tiks atdots; tāpēc dod jau tagad – lai došanas laiku vari piedzīvot tu pats, nevis tikai tavi pēcnācēji.


Attopies, vājais cilvēk! Atstāj uz brīdi savus ikdienas darbus, uz brīdi paslēpies no domām, kas nedod miera, un aizmirsti rūpes! Velti laiku Dievam un mirkli atpūties Viņā. Aizmirsti visas domas, atstājot tikai domas par Dievu. Tās palīdzēs Viņu meklēt. Runā, mana sirds! Runā, sirds, uz Dievu un saki: “Es meklēju Tavu vaigu un meklēšu to vienmēr!”


Īstas grūtības var pārvarēt; iedomātas grūtības ir nepārvaramas.


Pastāv būtiska atšķirība starp laimi un gudrību:
tas, kurš domā, ka viņš ir vislaimīgākais cilvēks pasaulē, tāds arī ir; bet tas, kurš domā, ka viņš ir visgudrākais, īstenībā ir vislielākais muļķis.


Kad es dzirdu kādu nopūšamies par to, ka dzīve ir grūta, man vienmēr ir vēlēšanās pajautāt – salīdzinājumā ar ko?


Pat tad, ja tu nevari izvēlēties savu darbu, tu vienmēr vari izvēlēties, cik labi tu to veiksi.


Cerība mūs nekad nepamet; mēs pametam cerību.


Neviens veiksmes noslēpums nesāks darboties, iekams tu pats nesāksi darboties.


Sagatavo savus darbarīkus, tad Dievs dos arī darbu.


Es vairāk baidos no tā, kas notiek manī, nekā no tā, kas notiek man apkārt.