Kas nes lukturi sev aiz muguras, tas rada ēnu sev priekšā.


Mēs mazāk raizētos par to, ko par mums domā ļaudis, ja zinātu, cik maz par mums tie domā.


Parādi – tas ir tas, bez kā nevar iztikt, ja tērē tik, cik jūs pelnāt pēc jūsu draugu ieskata.


Daudzi varētu nokļūt paradīzē elles vietā, veltījot tam uz pusi mazākas pūles.


Daži uzvedas tā, it kā būtu pārliecināti, ka elle jau kondicionēta.


Ateisms ir plāns ledus, pa kuru viens cilvēks var pāriet, taču vesela tauta iegāzīsies dzelmē.


Pavisam klusi un nemanīti modernajā laikmetā plašajās evaņģēliskajās aprindās ir ienācis jauns krusts. Šī jaunā evaņģelizācija izmanto to pašu valodu, ko lieto iepriekšējā, bet tās saturs un akcenti nepavisam nav tie, kas iepriekš. Jaunais krusts nenogalina grēcinieku; tas tikai maina viņa virzienu. Tas ievirza viņu tīrākā un svētākā dzīvesveidā un paglābj viņa pašcieņu. Pašpārliecinātajiem tas saka: “Nāciet un aizstāviet Kristu.” Egoistiem tas saka: “Nāciet un lielieties Kungā.” Izjūtu meklētajiem tas saka: “Nāciet un izbaudiet aizraujošās kristiešu dzīves pārpilnību.”


Nepietiek ar labklājību un ērtībām, lai mēs justos piepildīti. Mums, kam ieaudzināta cieņa pret cilvēku, ļoti daudz nozīmē vienkāršas sastapšanās, kas reizēm pārvēršas brīnišķīgos svētkos.


Ikviens sadzird tikai to, ko viņš spēj saprast.


Saucot kādu situāciju vai cilvēku par bezcerīgu, tu aizcērt durvis Dievam acu priekšā.