Nekas šajā pasaulē nespēj izskaidrot pats savu eksistenci. Ir nepieciešams Dievs, kurš izskaidrotu pasauli,kurā mēs dzīvojam.


Cilvēkus ir iespējams vadīt tikai tad, ja viņiem neatņem visu. Kad cilvēkam ir nolaupīts viss, tev vairs nav vara pār viņu – viņš atkal ir brīvs.


Cilvēks var studēt Bībeli tāpēc, ka viņa prāts slāpst pēc zināšanām, jā, pat tikai pēc zināšanām par Bībeli. Bet cilvēks lūdz tāpēc, ka viņa dvēsele slāpst pēc Dieva.


Grūtības ienāk ticīgā cilvēka dzīvē nevis lai viņu apbēdinātu, bet lai apskaidrotu; nevis lai padarītu nožēlojamu, bet gudrāku. Tāpat kā arkls bagātina lauku un liek sēklai nest simtkārtīgu ražu, tāpat grūtībām vajadzētu vairot mūsu prieku un palielināt mūsu garīgo ražu.


Bailes piespiež, mīlestība vada, ticība seko.


Pamatu pamatos Dievs dod žēlastību nevis tāpēc, ka ir vajadzības, bet tāpēc, ka Viņš ir žēlastības Dievs.


Cilvēks, atsakoties pielūgt Dievu, Viņa godu ir spējīgs samazināt tikpat lielā mērā, kādā kāds vājprātīgais būtu spējīgs apdzēst sauli, rakstot vārdu ‘tumsa’ uz savas istabas sienām.


Dievs redz visu mūsu dzīvi kopumā – no sākuma līdz beigām.
Trīsdesmit gadu vecumā Viņš var ļaut mums piedzīvot vētru tāpēc, lai sešdesmit gadu vecumā mēs spētu izturēt orkānu. Instruments ir derīgs tikai tad, ja tas ir pienācīgā kārtībā. Neasu zāģi un saliektu skrūvgriezi ir nepieciešams savest kārtībā, tāpat arī mūs. Labs meistars rūpējas par saviem darbarīkiem. Tāpat arī Dievs. Ja Dievs tevi karsē un loka, esi pateicīgs. Tas nozīmē, ka tevi vēl joprojām ir vērts pārveidot.


Cik gan dārgi mums ir maksājušas visas tās nelaimes,kas nekad nav notikušas!


Ja tu nonāc pie atziņas, ka šodien neesi tik gudrs, cik gudrs sev šķiti vakar, tad šodien tu esi gudrāks.