Atrasties Kristū – tā ir glābšana, bet Kristum atrasties tevī – tā ir svēttapšana. Atrasties Kristū – tas nozīmē būt derīgam priekš Debesīm, bet Kristum atrasties tevī – tas nozīmē, ka tu esi derīgs arī zemes dzīvei.
Atrasties Kristū – tā ir glābšana, bet Kristum atrasties tevī – tā ir svēttapšana. Atrasties Kristū – tas nozīmē būt derīgam priekš Debesīm, bet Kristum atrasties tevī – tas nozīmē, ka tu esi derīgs arī zemes dzīvei.
Tas tiešām ir lieliski, ka Dievs mani izvēlējās pirms es vēl biju piedzimis, jo Viņš to noteikti nebūtu darījis pēc tam…
Tas tiešām ir lieliski, ka Dievs mani izvēlējās pirms es vēl biju piedzimis, jo Viņš to noteikti nebūtu darījis pēc tam…
Manas esības noteicošais faktors vairs nav mana pagātne,
bet gan Kristus pagātne.
Manas esības noteicošais faktors vairs nav mana pagātne,
bet gan Kristus pagātne.
Atrodoties uz ceļiem, jebkurš kristietis var redzēt daudz tālāk nekā jebkurš augstskolas profesors pastiepies uz pirkstgaliem.
Atrodoties uz ceļiem, jebkurš kristietis var redzēt daudz tālāk nekā jebkurš augstskolas profesors pastiepies uz pirkstgaliem.
Ja es varētu uzkāpt Atēnu visaugstākajā vietā, es paceltu savu balsi un sacītu: “Dārgie pilsoņi! Kādēļ gan jūs esat gatavi apgriezt apkārt ikvienu akmeni, lai tikai uzkrātu bagātību, bet tik maz gribat rūpēties par saviem bērniem, kuriem jums tas viss kādu dienu būs jāatstāj?”
Ja es varētu uzkāpt Atēnu visaugstākajā vietā, es paceltu savu balsi un sacītu: “Dārgie pilsoņi! Kādēļ gan jūs esat gatavi apgriezt apkārt ikvienu akmeni, lai tikai uzkrātu bagātību, bet tik maz gribat rūpēties par saviem bērniem, kuriem jums tas viss kādu dienu būs jāatstāj?”
Kopš zēna gadiem cilvēks ir pieradis, ka pa viņa galvu dejo pusducis nesavienojamu filozofiju. Mācības viņš nevērtē kā patiesas vai nepatiesas, bet gan kā abstraktas vai praktiskas, novecojušas vai mūsdienīgas, parastas vai avangardiskas. Labākais sabiedrotais, lai atturētu cilvēku no Baznīcas, ir žargons, nevis pierādījums. Netērē velti laiku, cenšoties viņu pārliecināt, ka materiālisms ir patiess. Liec viņam labāk domāt, ka tas ir stiprs, nosacīts vai drosmīgs – ka tā ir “nākotnes filozofija”. Tas ir tas, kas viņam rūp. (…) Pateicoties procesam, ko esam iekustinājuši jau pirms daudziem gadsimtiem, cilvēkiem šķiet, ka ir pilnīgi neiespējami ticēt kaut kam nepazīstamam, ja viņiem acu priekšā ir pazīstamais. Turpini tik iedvest viņam domu par visu lietu parastumu. Pats galvenais, necenties izmantot zinātni kā ieroci pret kristietību. Vislabāk, lai viņš vispār nelasa neko no zinātnes. Iedves viņam tādu grandiozu vispārinātu domu, ka viņš visu jau zina, un ka viss, ko viņš uzlasījis paviršās sarunās un lasīšanā, ir “mūsdienu zinātnisko pētījumu rezultāts”.
Kopš zēna gadiem cilvēks ir pieradis, ka pa viņa galvu dejo pusducis nesavienojamu filozofiju. Mācības viņš nevērtē kā patiesas vai nepatiesas, bet gan kā abstraktas vai praktiskas, novecojušas vai mūsdienīgas, parastas vai avangardiskas. Labākais sabiedrotais, lai atturētu cilvēku no Baznīcas, ir žargons, nevis pierādījums. Netērē velti laiku, cenšoties viņu pārliecināt, ka materiālisms ir patiess. Liec viņam labāk domāt, ka tas ir stiprs, nosacīts vai drosmīgs – ka tā ir “nākotnes filozofija”. Tas ir tas, kas viņam rūp. (…) Pateicoties procesam, ko esam iekustinājuši jau pirms daudziem gadsimtiem, cilvēkiem šķiet, ka ir pilnīgi neiespējami ticēt kaut kam nepazīstamam, ja viņiem acu priekšā ir pazīstamais. Turpini tik iedvest viņam domu par visu lietu parastumu. Pats galvenais, necenties izmantot zinātni kā ieroci pret kristietību. Vislabāk, lai viņš vispār nelasa neko no zinātnes. Iedves viņam tādu grandiozu vispārinātu domu, ka viņš visu jau zina, un ka viss, ko viņš uzlasījis paviršās sarunās un lasīšanā, ir “mūsdienu zinātnisko pētījumu rezultāts”.
Tikai sekojot Kristum, mēs varam vest citus pareizā virzienā.
Tikai sekojot Kristum, mēs varam vest citus pareizā virzienā.
Gandrīz katru dienu es sastopos ar ilgām, kuras cilvēki pauž, stāstot par izjūtām, ko viņos radījušas manas gleznas. “Tieši tādā vietā es vēlētos būt,” viņi saka par kādu no skatiem, kuru es esmu attēlojis. “Es vēlētos iekāpt šajā gleznā, aiziet pa šo līkumoto celiņu un dzīvot mājā, kuras logi spīd tikpat gaiši!”
Visticamāk, ka īstenībā jau viņi negribētu dzīvot gleznā. Viņi vienkārši vēlas atrast to miera un vienkāršības pasauli, kuru es cenšos attēlot. Viņi ilgojas pēc dzīves, kas fokusējas uz patiesi svarīgām un patiesi skaistām lietām – pēc dzīves, kas ir atšķirīga no tās steidzīgās un jucekļu pilnās eksistences, kuru reklamē populārā kultūra.
Šajās ilgās nav nekā slikta. Arī man ir tādas pat ilgas, un šīs ilgas arī ir iemesls tam, kāpēc es gleznoju tieši tādas gleznas, kādas es gleznoju. Patiesībā, es domāju, ka, ja mums nav šādu ilgu pēc vienkāršākas un skaistākas dzīves, tad ar mums kaut kas pavisam nopietni nav kārtībā. Cilvēks netika radīts tam lielceļu un sastrēgumu dzīvesveidam, kādu mēs tik ļoti cenšamies uzturēt. Mēs tikām radīti mieram nevis haosam, un tāpēc mēs ilgojamies pēc vienkāršākas dzīves. Kaut kur dziļi iekšienē mēs zinām, ka vienkāršāka dzīve ir labāka dzīve.
Gandrīz katru dienu es sastopos ar ilgām, kuras cilvēki pauž, stāstot par izjūtām, ko viņos radījušas manas gleznas. “Tieši tādā vietā es vēlētos būt,” viņi saka par kādu no skatiem, kuru es esmu attēlojis. “Es vēlētos iekāpt šajā gleznā, aiziet pa šo līkumoto celiņu un dzīvot mājā, kuras logi spīd tikpat gaiši!”
Visticamāk, ka īstenībā jau viņi negribētu dzīvot gleznā. Viņi vienkārši vēlas atrast to miera un vienkāršības pasauli, kuru es cenšos attēlot. Viņi ilgojas pēc dzīves, kas fokusējas uz patiesi svarīgām un patiesi skaistām lietām – pēc dzīves, kas ir atšķirīga no tās steidzīgās un jucekļu pilnās eksistences, kuru reklamē populārā kultūra.
Šajās ilgās nav nekā slikta. Arī man ir tādas pat ilgas, un šīs ilgas arī ir iemesls tam, kāpēc es gleznoju tieši tādas gleznas, kādas es gleznoju. Patiesībā, es domāju, ka, ja mums nav šādu ilgu pēc vienkāršākas un skaistākas dzīves, tad ar mums kaut kas pavisam nopietni nav kārtībā. Cilvēks netika radīts tam lielceļu un sastrēgumu dzīvesveidam, kādu mēs tik ļoti cenšamies uzturēt. Mēs tikām radīti mieram nevis haosam, un tāpēc mēs ilgojamies pēc vienkāršākas dzīves. Kaut kur dziļi iekšienē mēs zinām, ka vienkāršāka dzīve ir labāka dzīve.
Rasas piliens pilda Dieva gribu ne mazākā mērā kā lietusgāze.
Rasas piliens pilda Dieva gribu ne mazākā mērā kā lietusgāze.
Jēzus pastāvīgi atradās liela stresa apstākļos. Neskaitāmi ļaudis pretendēja uz Viņa laiku un uzmanību. Viņam reti kad bija izdevība atrasties vienatnē ar sevi. Viņu pastāvīgi pārtrauca. Cilvēki Viņu atkārtoti pārprata, Viņu kritizēja, Viņu izsmēja. Viņš piedzīvoja stresu, kurš jebkuram no mums liktu kapitulēt. Taču, kad mēs skatāmies uz Kristu, mēs redzam, ka Viņš pat ļoti liela spiediena apstākļos vienmēr saglabāja mieru. Viņš nekad nesteidzās. Jēzus dzīvei bija kāds rāmums, kas Viņam ļāva tikt galā arī ar ļoti lielu stresu.
Kā gan Viņam tas izdevās? Viņš savu dzīvi balstīja uz kādiem konkrētiem principiem. Ja arī mēs saprastu un pielietotu šos principus, mūsu dzīvē būtu daudz vairāk miera un daudz mazāk stresa. (…) (1) Viņš zināja, kas Viņš bija (Jāņa 8:12, 10:9, 14:6, 10:11, 10:36). (2) Viņš zināja, kam Viņš vēlējās patikt (Jāņa 5:30). (3) Viņš zināja, ko Viņš vēlējās sasniegt (Jāņa 8:14). (4) Viņš prata uzstādīt prioritātes (Lūkas 4:43). (5) Viņš nedarīja visu viens pats (Marka 3:13). (6) Lūgšana bija Viņa ieradums (Marka 1:35). (7) Viņš zināja, kad ir pienācis laiks atpūsties (Marka 6:31).
Jēzus pastāvīgi atradās liela stresa apstākļos. Neskaitāmi ļaudis pretendēja uz Viņa laiku un uzmanību. Viņam reti kad bija izdevība atrasties vienatnē ar sevi. Viņu pastāvīgi pārtrauca. Cilvēki Viņu atkārtoti pārprata, Viņu kritizēja, Viņu izsmēja. Viņš piedzīvoja stresu, kurš jebkuram no mums liktu kapitulēt. Taču, kad mēs skatāmies uz Kristu, mēs redzam, ka Viņš pat ļoti liela spiediena apstākļos vienmēr saglabāja mieru. Viņš nekad nesteidzās. Jēzus dzīvei bija kāds rāmums, kas Viņam ļāva tikt galā arī ar ļoti lielu stresu.
Kā gan Viņam tas izdevās? Viņš savu dzīvi balstīja uz kādiem konkrētiem principiem. Ja arī mēs saprastu un pielietotu šos principus, mūsu dzīvē būtu daudz vairāk miera un daudz mazāk stresa. (…) (1) Viņš zināja, kas Viņš bija (Jāņa 8:12, 10:9, 14:6, 10:11, 10:36). (2) Viņš zināja, kam Viņš vēlējās patikt (Jāņa 5:30). (3) Viņš zināja, ko Viņš vēlējās sasniegt (Jāņa 8:14). (4) Viņš prata uzstādīt prioritātes (Lūkas 4:43). (5) Viņš nedarīja visu viens pats (Marka 3:13). (6) Lūgšana bija Viņa ieradums (Marka 1:35). (7) Viņš zināja, kad ir pienācis laiks atpūsties (Marka 6:31).