Ak, Kungs, Tu zini, kas mums ir vislabākais; lai tāpēc viss notiek saskaņā ar Tavu prātu. Dod mums, ko Tu gribi, cik daudz Tu gribi un kad Tu gribi. Rīkojies ar mani tā, kā Tu to uzskati par labu un kā tas Tev vislabāk patīk, visās lietās un vietās, kur Tu mani nostādi! Redzi, es esmu Tavs kalps, sagatavojies uz visu, jo negribu dzīvot sev pašam, bet Tev; ak, kaut es patiesi varētu to darīt!

Daudziem ļaudīm ir grūtības tādēļ, ka viņi tic Dievam tikai pa daļai. Tie tic Viņa mīlestībai, un, domājot vienīgi par to, tie sāk sarunāties ar Viņu, būdami tanī pārliecībā, ka varēs Dievu piedabūt dot viņiem visu, ko viņi grib. Viņi motivē savu rīcību ar to, ka Dievs ir laipns un uzklausīs bērna lūgšanu un dos, ko bērns vēlas. Viņi īsti netic Dieva gudrībai – t.i., ka Viņš zina, kas mums visiem ir vislabākais – un Viņa gribai – Viņa plānam mūsu rakstura un dzīves gaitas veidošanā. Bet, kas tic Dievam pilnīgi un ir pārliecināts, ka Viņam ir paredzēts labs un gudrs dzīves plāns katram savam bērnam un visai pasaulei, tā lūgšanas nolūks nav piedabūt Dievu darīt tā, kā viņš grib, bet atvērt savu dzīvi Dievam, lai Dievs ar viņu var darīt tā, kā Viņš grib.

Nevērtē sevi pēc tā, ko tu esi sasniedzis, bet gan pēc tā, ko tev vajadzētu būt sasniegušam ar tām spējām, ko Dievs tev ir uzticējis.

Jēzu, Tu, kas nekad nebiji steigā, Tavā vārdā mēs lūdzam, palīdzi mums kļūt rāmākiem, jo mēs zinām, ka dzīvojam pārāk ātri. Ņemot vērā to, ka mums priekšā ir visa mūžība, palīdzi mums atrast laiku dzīvot – laiku, lai mēs iepazītu Tevi, laiku, lai izbaudītu Tavas svētības, un laiku vienam priekš otra.

Dievs, māci man Tevi vairāk mīlēt kā sevi pašu un sevi pašu
mīlēt tikai Tevis dēļ.

Šajā brīdī mēs esam tieši tik tuvu Dievam, cik tuvu mēs izvēlamies būt. Tas tiesa, ir reizes, kad mēs gribam teikt: “Ak, es vēlētos, kaut es varētu izjust dziļāku tuvību”, taču brīdī, kad tiek prasīta mūsu daļa, mēs neesam gatavi maksāt vajadzīgo cenu.

Bībelē nav sniegtas pat visniecīgākās ziņas par to, ka būtu bijis kāds cilvēks, kas baidītos tuvoties Jēzum. Bija kādi, kas Viņu izsmēja. Bija kādi, kas Viņu apskau–da. Bija kādi, kas Viņu pārprata. Bija arī kādi, kas Viņu vienkārši cienīja. Taču nebija neviena, kas Viņu uzskatīja par pārāk svētu vai pārāk dievišķu, vai pārāk sarežģītu, lai Viņam pieskartos. Nebija neviena cilvēka, kas kavētos Viņam tuvoties tādēļ, ka baidītos tikt atraidīts.

Cilvēki var noraidīt mūsu sludināto vēsti, neklausīties mūsu skaidrojumos, apstrīdēt mūsu argumentus, pat nicināt mūs kā personas, bet viņi ir bezspēcīgi pret mūsu lūgšanām.

Tici tam, ko tu redzēji, kad atradies saules gaismā. Kad tiksi iearts laukā un Dieva garīgie gadalaiki ies tev pāri – kad tevi mērcēs kušanas ūdeņi no aukstās, bargās ziemas, kad sajutīsi savādu, sāpīgu tiekšanos pēc pavasara – paliec veltījumā Viņam. Viņš zina sezonas, cauri kurām jāiziet tavai dvēselei, līdzīgi kā Viņš tam liek notikt dabā.

Mēs nedrīkstam izvairīties no vienkāršiem darbiem, jo tos neviens nedarīs. Neviens darbs priekš mums nedrīkst būt par mazu. Mēs esam tik mazi, ka raugāmies uz lietām sīkumos, bet Dievs, būdams visuvarens, redz visu.
Tāpēc, pat ja jūs rakstāt vēstuli akla cilvēka vietā vai vienkārši sēžat un klausāties viņā, vai izņemat viņa pastu, vai kādu apmeklējat un aiznesat viņam kādu ziedu – it kā sīki darbiņi – vai arī mazgājat kādam veļu vai uzkopjat māju – tie visi ir ļoti vienkārši darbi, kuri mums vienkārši jādara.
Daudz ir cilvēku, kuri spēj darīt lielas lietas, bet ļoti maz ir to, kuri veic sīkus darbus.