Sektantisms ir ierobežošana. Kāda atsevišķa patiesība no Rakstiem, kāda dievišķās atklāsmes daļa tiek saprasta, sirds tai atsaucas un to pieņem. Kad šī patiesība tiek padziļināti pētīta, interpretēta un aizstāvēta, tās spēks un skaistums aizvien vairāk iespaido tos, kas tai pieķērušies. Patiesības otra puse vai cita atklāsmes daļa, kas arī ir atrodama Rakstos, šķiet, kļūst vājāka un, iespējams, pat sāk likties, ka tā ir pretrunā ar šo “īsto” patiesību, kas tagad atrasta par tik svarīgu. Greizsirdīgās bailēs par doktrīnu, kura ir tikusi pieņemta un mācīta, līdzsvarojošā patiesība tiek minimizēta, apstrīdēta un iespējams pat noliegta.
Tā, balstoties uz kādu atklāsmes daļu, uz daļu no Dieva Vārda, tiek dibināta sekta, kas ir laba tajā ziņā, ka sludina un praktizē dievišķo patiesību, bet kas ir ierobežota un nelīdzsvarota tādēļ, ka neredz visu patiesību un nepieņem Rakstus to kopumā. Tās locekļiem ne tikai tiek atņemts pilns Rakstu pielietojums, bet viņi arī tiek atšķirti no saudraudzības ar daudziem citiem ticīgajiem, kuri ir mazāk ierobežoti vai ir ierobežoti citā virzienā.
