19.07.2006

AldisUdris

Rietumu pasaulē ir grūti novilkt robežu starp kristietību un sabiedrības sociālo un kultūras vidi. Kristietība saplūst ar tautas kopējo ainavu, daudzi cilvēki uzskata, ka mēs dzīvojam “kristīgā sabiedrībā”. Likumsakarīgi, ka tādā gadījumā kristīgajai baznīcai nevar būt spēcīgas liecības pret sabiedrību. Komunistiskā valstī turpretī situācija ir pilnīgi pretēja. Politiskais režīms tur īpaši uzsver, ka tam nav nekādas saiknes ar jebkādu reliģiju, un ka tas ir filozofiski balstīts uz ateismu un materiālismu. Baznīca tur atrodas naidīgas sabiedriskās iekārtas vidū. Rezultātā vājie kristieši atbirst, bet stipros kristiešus ļoti stiprina grūtības un vajāšanas.