17.02.2003

AldisUdris

Uzdosim savai sirdij jautājumu: “Vai es jūtos komfortabli Dieva acu priekšā? Jeb vai arī man šķiet, ka Dievs šobrīd jau ir pietuvojies man pārāk tuvu?” Mēs esam patiešām interesantas un reizē īpatnējas būtnes… Atsevišķos brīžos mēs spējam ļoti stipri, pat ar sāpēm ilgoties pēc Dieva, bet mēs sākam nervozēt, līdzko Dievs pienāk “pārāk tuvu”. Jo vairāk Dievs mums pietuvojas, jo stiprāk mēs sajūtam aicinājumu kļūt svētiem.