16.04.2002

AldisUdris

Aizvien vairāk es vēlos, lai Jēzus mērķi un motīvi sakristu ar manējiem. Pārfrazējot M. Luteru Kingu Jr., es varbūt vēl neesmu tāds cilvēks, kādam man vajadzētu būvai tāds, kāds ar Kristus palīdzību es reiz būšu – bepaldies Dievam, es vairs neesmu tas cilvēks, kāds es biju!
Varbūt tas jums izklausīsies dīvaini vai pat mistiski; Es nezinu. Necik sen arī man tas būtu licies savādi. Taču šobrīd tā ir pavisam patiesa realitāte gan priekš manis, gan cilvēkiem, kas ir ap mani. Patiesībā, manā dzīvē ienāca tik radikālas pārmaiņas, ka divus mēnešus pēc tam, kad es biju kļuvis par Kristus sekotāju, mūsu piecgadīgā meitiņa Alisona kādu vakaru piegāja pie manas sievas un teica: “Mammu, es gribu, lai Dievs pie manis izdarītu to pašu, ko Viņš ir paveicis pie mūsu tēta.”
Šeit bija maza meitene, kura iepriekš bija pazinusi tikai tēvu, kas bija rupjš, dusmīgs, izlaidīgs un bieži vien mājās nesatiekams. Un lai arī viņa nekad nebija intervējusi kompetentus zinātniekus, nebija analizējusi pieejamos datus un nekad nebija pētījusi vēsturiskos pierādījumus par Kristus eksistenci, viņa bija savām acīm redzējusi ietekmi, kādu Jēzus var atstāt uz šodienas cilvēka dzīvi.