15.09.2005

AldisUdris

Galu galā kalpošana, ko kristietis veic, nav viņa, bet Kristus. Tādēļ viņam nevajadzētu justies atbildības nastas pārlieku smagi nospiestam, jo viss, ko viņš dienas beigās var sacīt, ir: “Kungs, mēs esam necienīgi kalpi”. Šī patiesība nebūt neapslāpē aktivitāti, bet, gluži otrādi, atbrīvo kristieti no drausmīgās atbildības nastas, kas daudzus cēlus humānistus ir novedusi līdz izmisumam un pat pašnāvībai… Darbs, kuru kristietis apzinīgi veic, ir viņa daļa Kristus kalpošanā. Bet tā ir Kristus kalpošana, un tādēļ kristietim nevajadzētu būt nedz lepnam par to, ka šī kalpošana piedzīvo panākumus, nedz nomāktam par to, ka tā piedzīvo neveiksmi. Kristus kalpošanas visaugstākā izpausme ir Krusta neveiksme.