15.08.2003

AldisUdris

Ak, Dievs, kas Tu esi, biji un būsi, kura vaiga priekšā cilvēku audzes rodas un iznīkst; visos laikos dzīvojošie meklē Tevi un redz, ka Tavai uzticībai nav gala. Mūsu tēvi savā svešniecības ceļā staigāja Tavā vadībā un ganījās Tavā žēlastībā; vēl pie viņu bērniem Tu esi padebesis dienā un uguns naktī. Tu vienīgais zini mūsu dažādās kārdināšanas un esi vienmēr tuvu; bēdās Tava žēlastība atspirdzina slāpstošo dvēseli, un mūsu labās dienās vienīgi Tavs Gars var mūs atbrīvot no lepnuma un turēt pazemīgus. Ak, vienīgais miera un taisnības avots, atņem plīvuru no katras sirds un apvieno mūs kopībā ar Taviem praviešiem un svētiem, kas ticējuši Tev un nav palikuši kaunā. Uzklausi mūsu lūgšanu – ne mūsu nopelna, bet Tavas lielās žēlastības labad! Āmen.