14.10.2005

AldisUdris

Pielūgsmē Dievs savus ļaudis sapulcina ap centru, t.i. ap Sevi: “Tas Kungs valda” (Psalms 9:8). Pielūgsme ir satikšanās šajā centrā, un tā ļauj mums dzīvot dzīves, kas ir centrētas uz Dievu nevis ekscentriskas. Pielūgsme īstenojas caur to, ka mēs dzīvojam saskaņā ar šo centru, ar Dzīvo Dievu. Atsacīšanās pielūgt ieved mūs dzīvē, kuru raksturo dažādas lēkmes un izlēcieni; mēs esam pakļauti katras reklāmas, katra valdzinājuma un katras sirēnas žēlastībai. Nepielūdzot Dievu, mēs dzīvojam manipulētas un manipulējošas dzīves. Mēs vai nu staigājam satrauktā panikā vai arī viltus mierā; mūs satrauc sliktas priekšnojautas un mūs “nomierina” viltus zāles. Ja nav centra, nav arī perimetra. Cilvēki, kuri nepielūdz, tiek ierauti bezgalīgajā nemiera visumā, kurā nav nedz pastāvīga virziena, nedz spēcinoša mērķa.