12.12.2005

AldisUdris

Pienākumi un rūpes drūzmējas ap mums jau tajā brīdī, kad mēs no rīta pieceļamies – ja vien tās nav jau paspējušas iztraucēt mūsu naktsmieru. Kā to visu iespējams paveikt vienā dienā? Kad man būs laiks tam, kad šim? Kā tas viss atrisināsies? Šādu bažu pārņemti, mēs tiekam kārdināti steigties un skriet. Tāpēc mums ir jāsaņem groži savās rokās un no jauna sev jāatgādina: “Atdod savus plānus, palaid tos vaļā. Katra tava rīta pirmā stunda pieder Dievam. Ķeries pie tiem darbiem, kurus Viņš tev uztic, un Viņš tev dos spēku tos paveikt.”