Es personīgi nekad nebiju spējis saprast Pāvila vārdus – “Mūs lamā un mēs svētījam”. Es biju iemācījies tos no galvas un tie piederēja manai apziņai, bet nebija pārvarējuši astoņpadsmit collu attālumu no galvas līdz sirdij, līdz kādu dienu mani negaidīti pārsteidza problēma. Es strādāju ārzemēs, kad man pēkšņi piezvanīja sieva ar ziņu, ka naudas summa, kuru man bija parādā kāds draugs, nekad netiks atmaksāta. Viņš bija attiecies atdot to, kas piederēja man. Es biju devies tālajā ceļā pilnīgā pārliecībā, ka šajā laikā mana sieva varēs maksāt par māju, pirkt pārtiku un atļauties citus nepieciešamos izdevumus. Šī pārliecība pamatojās drauga solījumā atdot parādu. Dzirdot šo bēdīgo ziņu, mani pārņēma dusmas. Kā viņš uzdrīkstas? Kā viņam nav kauna?
Pēc sarunas ar sievu, norūpējies un dusmīgs, es sapratu, ka nespēju doties kristiešu pilnā zālē, lai uzrunātu ticīgos. Es metos ceļos un sāku lūgatklājot Dievam visu savu bezcerību un apjukumu. Lēnām mani pārņēma Viņa miers. Viņa gaismā es tiku apgaismots – dienišķo iztiku gādā nevis cilvēks, bet Dievs. Dievs ir mans gādnieks. Kāda brīnišķīga doma! Man nav vajadzības paļauties uz cilvēkiem. Es varu paļauties uz Dievu, kurš vienmēr ir uzticams. Tajā brīdī es biju brīvs no alkām pēc šīs pasaules bagātības. Nudien, Dēls bija mani darījis brīvu! Par atbildi tam Kungam, es nolēmu, ka, atgriezies mājās, es atlaidīšu šim cilvēkam viņa parādu. Būtībā, es atdošu viņam to naudu, kuru viņš man ir parādā. Tādā pakāpē es biju brīvs no viņa.
Es piecēlos un, kā reiz teicis Hadsons Teilors, mana sirds bija tikpat viegla kā mans maks. Nu es biju gatavs liecināt kristiešiem par manu Dievu, Dievu – gādnieku. Līdzko es iegāju zālē, man tuvojās kāds cilvēks un sniedza man naudas čeku, domātu kalpošanas vajadzībām, kura summa desmitkārt pārsniedza tkuru es biju zaudējis. Kāds lielisks maiņas kurss! Es pieredzēju to, kā darbojas viens no Dieva Valstības pamatlikumiem: “Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību” (II Kor 4:17). Man bija iespēja novērtēt Dieva valstības maiņas kursa absolūto līdzsvara trūkumu: dodot maz, mēs saņemam daudz. Ja šim vienkāršajam pašaizliedzības gadījumam bija tik vareni rezultāti, kas notiktu, ja es izlemtu ņemt savu krustu un aizliegt sevi visās jomās, kuras saistītas ar attiecībām ar citiem cilvēkiem?