12.02.2010

AldisUdris

Tas, kurš ir viens ar saviem grēkiem, ir pilnīgi viens. Ir iespējams, ka kristieši, kas piedalās kopīgā pielūgsmē un sadraudzībā dievkalpojumu laikā, tomēr jūtas vientuļi. Patiesa sadraudzība neveidojas tāpēc, ka viņi gan kopj sadraudzību cits ar citu kā ticīgi un dievbijīgi cilvēki, bet viņiem nav bijusi sadraudzība kā nereliģioziem un grēcīgiem cilvēkiem. Svētulīgā sadraudzībā nedrīkst būt neviena grēcinieka, tādēļ ikvienam ir jāslēpj savs grēks no citiem un pašam no sevis. Mēs neuzdrošināmies būt grēcinieki. Daudzi kristieši ir neiedomājamās šausmās, kad starp taisnajiem atklājas īsts grēcinieks. Un tā mēs paliekam vieni ar savu grēku, dzīvodami melos un liekulībā. Bet fakts ir tas, ka mēs esam grēcinieki.