Intervija ar Aneti un Edgaru Dekšņiem

Martā Mateja svētrunās varam klausīties un pārdomāt jautājumus par stipru ģimeni – Dieva vārdu ģimenei, ģimenes nozīmi un svētību. Vai šī tēma mums liek domāt arī par kādiem konkrētiem problēmjautājumiem, kas skar ģimeni?

                Lielie problēmjautājumi jau visiem ir vieni un tie paši, taču ar šīm svētrunām esam gribējuši aktualizēt jautājumus par ģimenes definīciju, laulību ilgumu un stiprumu, kā arī mūsu atbildību par nākamās paaudzes audzināšanu. Šie ir jautājumi, kuri visos laikos ir bijuši aktuāli, un, domājot par ģimenes definīciju, tā tas ir arī šodien.

Kas ir būtiskākais, ko Dievs mums vēlas pateikt par ģimeni?

                Dievs ir ģimenes autors. Neatkarīgi no tā, vai laulājis ir mācītājs vai dzimtsarakstu nodaļas vadītājs, laulība ir Dieva radīta. Ģimenes attiecības starp vīru un sievu Bībelē tiek salīdzinātas ar attiecībām starp Kristu un draudzi, līdz ar to tā nav parasta, bet gan svēta savienība. Vēl viena svarīga nianse par ģimeni jeb laulību ir tā, ka tā nepadara cilvēku vērtīgāku Dieva acīs, bet gan tā ir savienība, kurā abi iesaistītie apņemas kopīgi izdzīvot Dieva aicinājumu. Šodienas aktualitātes ēnā jāatzīmē, ka Dievs skaidri ir paredzējis, ka ģimene veidojas starp vienu vīrieti un vienu sievieti.  

Mēs ģimeni uztveram kā izvēli, bet kad tā ir izdarīta, tad kā pavēli – izdzīvot to pilnībā. Mēs esam slēguši derību savā starpā ar Dievu, un tamdēļ nav ceļa atpakaļ. No vienas puses – izaicinoša doma, no otras puses – brīvību dodoša. Vīram nav jākontrolē sieva un otrādi – mēs abi esam šajās attiecībās.

Kāds bijis jūsu ceļš uz ģimeni? Kā ģimene veidojas, pirms tajā ienāk bērni?

               Mēs iepazināmies 2009. gadā kādā vasaras nometnē. Pirmajā brīdī mums abiem bija abpusēja ieinteresētība. Pēc nometnes pāris reizes satikāmies, bet diezgan ātri sapratām, ka tomēr neesam viens otram piemēroti. Tad pēc diviem mēnešiem sākām kopā kalpot Fusion Rīga projektā un tā strādājām viens otram blakus četrus gadus. Un tad piedzīvojām, ka Dievs mūsu sirdis ir mainījis un iepriekš iedomātie šķēršļi ir izgaisuši. 2012. gada augustā sākām oficiāli draudzēties un tā paša gada decembrī bijām saderināti. 2013. gada 24. augustā Mateja dievnamā svinējām mūsu ģimenes rašanos, un pēc 10 mēnešiem mums pievienojās pirmdzimtā meita. Tagad mums ir  trīs bērni – Dārta, Grēta un Alberts.

               Neatkarīgi no mūsu personīgās pieredzes jāsaka – ģimene kļūst par ģimeni dienā, kad vīrietis un sieviete viens otram, Dievam un lieciniekiem izsaka šo apsolījumu jeb noslēdz derību, kurā apsola mīlēt viens otru neatkarīgi no apstākļiem un šķēršļiem, kuri laulības dzīvē netrūks. Līdz ar to jāsaka – ģimenes veidošanos nenosaka bērnu būšana vai to skaits, bet gan tieši derība starp abiem laulātajiem un Dievu. Mēs bieži mēdzam sacīt, ka bērni pievienojas ģimenei un vecāku redzējumam, nevis otrādi.

Kā izjūtat un piedzīvojat Dieva svētību savā ģimenē? Un kā tiekat galā ar sarežģīto un izaicinošo ikdienā un šajā pandēmijas laikā?

                Mēs regulāri viens otram un arī bērniem atgādinām – Tu man esi Dieva dota dāvana. Es Tevi ļoti mīlu. Mēs tā domājam un tam ticam. Tāpat dienas gaitā netrūkst reizes, kad viens otram lūdzam piedošanu. Katru vakaru, pasakoties Dievam par to, kas piedzīvots, redzam, ka Viņa svētības nemaz nevaram uzskaitīt, to ir tik daudz.

               Dzīve ir pilna ar grūtībām, sarežģījumiem un sāpēm. Arī mēs neesam izņēmums, viss nenotiek ideāli. Lūgt piedošanu, piedot, spēt atzīt savas kļūdas un upurēties – tas atrisina ikdienišķos izaicinājumus un konfliktus. Taču arī mūsu ģimene ir piedzīvojusi grūtības, kas ir lielākas par tām mazajām ikdienas lietām. Esam zaudējuši bērniņu, un nevaram iedomāties, cik daudz grūtāk tas būtu bijis, ja nebūtu Dieva, pie kā varējām tverties pēc mierinājuma un atblasta. Arī šajā pandēmijas laikā esam zaudējuši divus tuvus radiniekus. Atbildot uz jautājumu, vai tiekam galā… galā mēs būsim, kad satiksim Jēzu. Līdz tam mēs turpinām šo dzīves “skrējienu” brīžiem raitākā solī, bet brīžiem ļoti lēnā.

Nu jau ir pagājis  8. marts, ko daudzi no mums joprojām atzīmē kā sieviešu dienu. Bībelē, ņemot vērā arī vēsturisko laiku, rādīta pat ļoti patriarhāla un maskulīna sabiedrība. Kā tajā atrast vietu sievietei mūsdienās?

               Bībelē aprakstītā sabiedrība ir tikpat nepilnīga, cik mūsdienu sabiedrība. Bībele nav tikai vēsturiska grāmata. Bībele ir par Dievu. Dievs rada cilvēku, un neskatoties uz to, vai tu esi vīrietis vai sieviete, tu esi radīts Dieva līdzībā. Tātad gan sievietei, gan vīrietim ir kāds Dieva dots uzdevums. Sievietes vieta, tieši tikpat lielā mērā kā vīrieša vieta, mūsdienās ir jāatrod Kristū. Tas ir identitātes jautājums! Sieviete var būt vai nebūt precējusies, mamma, vecmamma, bet tas nav viņas identitātes jautājums. Tas ir  dzīves sezonas jautājums. Bībelē nav neviena panta, kurš atklātu, ka sieviete ir nevērtīgāka par vīrieti. Un tomēr Bībelē ir neskaitāmi panti par sieviešu un vīriešu lomu un atbildību, tāpat arī par savstarpējo atbildību ģimenē.

Kāds būtu iedrošinājums tiem, kuri nav pārliecināti par ģimenes nozīmīgumu?

               Ne visi ir aicināti precēties. Ne visi apprecēsies. Kādiem ģimenē būs bērni, citiem nebūs. Nozīmīgs kļūst jebkurš, kas Kristus spēkā cenšas šo dzīvi nodzīvot Dievam par godu. Vai esam precēti vai neprecēti, Dievs mūs aicina uz dzīvi, kas nodota Viņa rokās, nevis tikai savu sapņu realizēšanai. Ar bērniem vai bez bērniem, Dievs aicina mūs ieraudzīt vēl neskaitāmus cilvēkus, kurus Viņš grib pievienot Savai ģimenei.