Dievam pieder visi laiki. Viņam pieder mūsu priekšgājēji, un Viņam piederam mēs. Baptistu kustības 160 gadi Latvijā ir bagāti ar izcilām personībām, notikumiem, izaicinājumiem, iespējām un pārmaiņām. Viss kopā liecina par Dieva uzticamību un vadību, par Dieva nodomu īstenošanos mūsu draudzēs un to kopdarbā.
LBDS bīskaps Kaspars Šterns
Latvijā baptistu draudžu darbs iesākās ar ilgu garīgu meklējumu un vērtību pārvērtēšanas laiku jau 19. gadsimta vidū. Meklējumu cēlonis bija neapmierinātība ar pastāvošo formālo baznīcas kristīgumu un slāpes pēc dzīvām, personīgām attiecībām ar Dievu.
Mēmeles draudze ir pirmā baptistu draudze Baltijas valstīs. 1860. gada 2. septembrī slepus, braucot ar airu laivu pa jūru, riskējot tikt notvertiem, apcietinātiem un sodītiem, 9 latvieši ieradās Mēmeles draudzē, lai tiktu kristīti. Šo notikumu uzskata par baptistu darba sākumu Latvijā.
1861. gada 22. septembrī Ziru (Užavas) upē pirmā Mēmeles brauciena dalībnieks, sludinātājs un vēlākais Kurzemes draudžu bīskaps Adams Gertners izdarīja pirmo kristību darbu Latvijā, pagremdējot 72 cilvēkus.
Sākuma laiki bija ļoti grūti: jaunā kustība tika vajāta, tās piekritējus izdzina no mājām, saslēdza važās, lika cietumos, aplika ar naudas sodiem. Tomēr nekas nespēja ticību apslāpēt.
1861. gadā tika nodibinātas draudzes Sakā, Užavā, Ventspilī. 1867. gadā baptistu kustība ienāca Rīgā – tika nodibināta Rīgas Sākuma draudze.
Celmlauži drīz vien saprata draudžu kopdarba nepieciešamību. 1875. gadā Zīrās notika kongress, kurā tika nodibināta Latvijas baptistu draudžu savienība. Tolaik Latvijā jau bija 35 draudzes ar apmēram 2500 draudzes locekļiem.
1870. gadā sākās kora dziedāšana Rīgas, Ventspils un Liepājas draudzēs, kas vēlāk kļūst par noturīgu baptistu draudžu tradīciju. 1880. gadā latviešu valodā iznāca pirmais dziesmu krājums baptistu draudzēm ar nosaukumu “Garīgu dziesmu krājums kristīgām draudzēm” jeb “Ticības balss”.
Liela uzmanība tika pievērsta apmācībai. Jēkaba Rumberga un Mārtiņa Rīsa vadībā 1876. gadā notika pirmais Bībeles kurss Liepājā.
Iesākās darbs pie literatūras izdošanas. 1881. gadā sāka iznākt pirmais latviešu baptistu laikraksts “Evaņģēlists” (red. J. Rumbergs).
1873. gads iezīmējās ar svētdienskolas darba sākumu baptistu draudzēs Latvijā. Pirmie māsu (sieviešu) pulciņi tapa 1882. gadā Rīgas Āgenskalna un Jelgavas draudzēs.
Apbrīnas vērtas ir pirmo baptistu celtniecības aktivitātes. 1871. gadā tika uzcelts pirmais speciāli būvētais baptistu dievnams Latvijā – Ventspils Otrā draudze. 1878. gadā tika uzcelts Ezeres draudzes dievnams, kurš pašlaik ir vecākais baptistu dievnams Latvijā.
Tas bija laiks, kad nebija interneta, datoru, gudras teoloģiskas literatūras, semināru par plānošanu un vadību, nebija zināšanu, pieredzes, bez kā šodien, šķiet, nebūtu iespējams darboties. Šie ticīgie bija Dieva Gara aizdedzināti cilvēki, un Dieva vadība un svētība bija pār viņiem. Ilgas pēc patiesas, praktiskas kristīgas dzīves, Svētā Gara aizdedzināta sirds dedzība un uzticība mūsu Kungam – to varam mācīties no mūsu celmlaužiem.
RĪGAS MATEJA BAPTISTU DRAUDZE
Rīgas Mateja draudze ir viena no pašreiz Latvijā esošajām 83 Latvijas Baptistu draudžu savienības draudzēm. Mateja draudze tika dibināta 1867. gadā. Iesākumā tā saucās par Rīgas Sākuma Draudzi, vēlāk arī par Rīgas Latviešu Sākuma Draudzi.
Par sākumu:
1867.gadā sākās Rīgas pirmās baptistu draudzes vēsture. Meklējot darbu, daudzi jauni cilvēki devās uz pilsētām, kur bija vairāk darba iespēju. Jānis Zirnieks ar sievu Doroteju bija ieradies Rīgā no Ventspils, kur darbojās baptistu draudzē. Vispirms viņi pievienojās brāļu draudžu mājas pulciņam, pēc tam kopā ar vēl divām ģimenēm sāka pulcēties atsevišķi Jāņa Zirnieka vadībā viņa īrētajā mājvietā, kur pēc dažiem mēnešiem pulcējās ap divdesmit cilvēku.
1867. gada jūnijs – pirmās kristības kādā Daugavas saliņā pie Mīlgrāvja.
1870. gads – draudzē sākās četrbalsīga kora dziedāšana, kas jau bija samērā izplatīta un kļuva arvien populārāka sabiedrībā.
1873. gads – sākās pirmā kalpošana bērniem – svētdienas skola.
1876. gadā radās doma, ka vajadzētu celt pašiem savu namu, lai nebūtu jāpulcējas īrētās telpās. Tika spriests, kā un kur celt un kur rast līdzekļus šādam plānam. 1878. gadā draudzes sapnis piepildījās – tika iegādāts zemes gabals un uzcelts nams toreizējā Suvorova ielā 88, tagad Krišjāņa Barona ielā 92. Nams bija samērā plašs un ietilpīgs. Dievnama zāle bijusi divu stāvu augstumā.
1897. gadā pēc astoņām dažādām dievkalpojumu noturēšanas vietām, draudze par 3000 zelta rubļiem nopirka zemi Matīsa ielā. 1902. gadā pēc arhitekta H.Melbarta projekta draudze uzbuvēja savu patreizējo dievnamu.