5.11.2003

AldisUdris

Daudziem ļaudīm ir grūtības tādēļ, ka viņi tic Dievam tikai pa daļai. Tie tic Viņa mīlestībai, un, domājot vienīgi par to, tie sāk sarunāties ar Viņu, būdami tanī pārliecībā, ka varēs Dievu piedabūt dot viņiem visu, ko viņi grib. Viņi motivē savu rīcību ar to, ka Dievs ir laipns un uzklausīs bērna lūgšanu un dos, ko bērns vēlas. Viņi īsti netic Dieva gudrībai – t.i., ka Viņš zina, kas mums visiem ir vislabākais – un Viņa gribai – Viņa plānam mūsu rakstura un dzīves gaitas veidošanā. Bet, kas tic Dievam pilnīgi un ir pārliecināts, ka Viņam ir paredzēts labs un gudrs dzīves plāns katram savam bērnam un visai pasaulei, tā lūgšanas nolūks nav piedabūt Dievu darīt tā, kā viņš grib, bet atvērt savu dzīvi Dievam, lai Dievs ar viņu var darīt tā, kā Viņš grib.