5.08.2005

AldisUdris

Ir tāda lieta kā pārlieku nopietnas domas par sevi un par pasauli, vai vismaz pārlieku raižpilnas domas. Pusi no modernās sabiedrības sekulārā satraukuma, nepatikas un pasaulīgajām skumjām sastāda tukšā iedoma, ka katram cilvēkam ir jābūt dzīves kritiķim un ka viņš nedrīkst ļaut paiet nevienai dienai, neatrodot kādu vainu lietu vispārējā kārtībā, vai nepiedāvājot kādu plānu šīs kārtības uzlabo–šanai. Un otru pusi sastāda mantkārīgais uzskats, ka cilvēka dzīves jēga patiešām ir meklējama viņam piederošo lietu pārpilnībā, un ka cienījamāk un labāk ir vienmēr strādāt, lai nodrošinātu sev lielāku dzīvi, nekā apgulties zaļās ganībās pie skaidra ūdens un pateikties Dievam, ka esi dzīvs.