Daži cilvēki izturas pret Dievu tāpat kā citi pret savu valsti. Ja doma par tēviju dažu labu iedvesmojusi uz pašaizliedzīgiem varoņdarbiem, citos tā noslāpēta vislielākajā patmīlībā. Ņemsim cilvēku, kurš nekā nedara savas tēvijas labā, nav ieinteresēts tās vajadzībās, neinteresējas par saviem pilsoņa pienākumiem, izvairās no katras atbildības un pat noblēdī nodokļus. Varētu iedomāties, ka šāds cilvēks par savu valsti nemaz neinteresējas. Bet gluži otrādi – ir gadījumi, kur viņš izrāda, jo lielu interesi. Ja kāds aizskar viņu, viņa īpašumu, viņa tiesības, šis pats cilvēks iet žēloties valdībai un prasa aizsardzību. Viņš domā par savu tēviju tikai sarežģījuma brīžos. Viņa attiecības ar valsti ir izsmeltas ar lūgumiem pēc palīdzības. Tas ir vislabākais piemērs tam necienīgajam reliģijas veidam, kur lūgšana, atstāta neizveidota un nedisciplinēta, ir tikai Dievam vajadzības gadījumā uzstādīta patmīlīga prasība.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30