Tā ir Dieva žēlastība, ja šajā pasaulē draudze var atklāti pulcēties kopā Dieva vārdā un Vakarēdiena sakramentā. Ne visi kristieši var piedalīties šajā žēlastībā. Ieslodzītie, slimie, vientuļie, kas izkaisīti pasaulē, Evaņģēlija pasludinātāji svešās zemēs ir vieni. Viņi zina, ka redzama kopība ir žēlastība. Viņi lūdz līdz ar psalmistu: “Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū”
(Ps. 42:5).
