Dzirdot par sevi kritisku, negatīvu vērtējumu, tev nevajadzētu aizstāvēties divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja tu tiešām esi vainīgs, tad attaisnojuma te nemaz nav. Ja tevi kritizē par to, ka esi aplami izrunājies vai nepareizi rīkojies, un tā tiešām ir bijis, jebkura aizstāvēšanās no tavas puses labākajā gadījumā būs taisnošanās, bet sliktākajā – meli. Tev vienkārši vajadzētu teikt: “Tā ir, es kļūdījos,” un censties, lai tas vairs neatkārtotos.
Otrkārt, ja taisnība ir tev, t.i., ja apsūdzība ir nepatiesa, aizstāvēties nemaz nav nepieciešams. Apustulis Pēteris aicina mūs sekot Jēzum, kurš “zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu”. (1.Pēt.2:23) Ja tev ir taisnība, nesāc aizstāvēties! Taisnais Tiesnesis, kurš tevi pazīst un zina tavu rīcību, pats tevi attaisnos.
