26.08.2005

AldisUdris

Ja es tagad vēlos pats no sevis šai ticībai kaut ko pievienot (piem., iekšēju pārliecību), un ja šī lielā un brīnišķīgā ticība ir defektīva un mani neglābj līdz brīdim, kamēr neesmu tai pielicis klāt pats savas izjūtas, vai tad ar to visvien–kāršākā veidā netiek pasacīts, ka ticība viena pati nespēj mani taisnot? … Viss, ko es gribu pateikt par šiem iekšējiem iepriecinājuma brīžiem, ir šis: tas nav svētums, tā nav dievbijība, tā nav pilnība. Tie ir žēlastībā doti Dieva aicinājumi meklēt svētumu un garīgu pilnību.