23.07.2002

AldisUdris

Iztēlojieties sevi istabā ar četrām sienām un četrām durvīm. Trīs no četrām durvīm ir aizslēgtas. Atvērtās durvis jums nepatīk, un jūs nevēlaties tās izmantot. Jūs nopūlaties, mēģinot atvērt pārējās trīs, līdz bezcerībā un dusmās beidzot atzīstaka nāksies izvēlēties atvērtās durvis. Atverot tās, jūs pārsteigts konstatējaka tieši šīs durvis paveras uz brīvību, kura, pēc jūsu domām, bija sasniedzama tikai caur pārējām trim…
Dievs izmanto problēmas, lai sadragātu mūsu plānus – kuri šā vai tā nesniegtu mums pilnvērtīgu dzīvi – un pavirzītu mūs tuvāk durvīm, kuras ved pie Viņa un pie patiesas dzīvības. Dievs ir mīlestība. Viņš vēlas, lai mēs būtu Viņa tuvumā un saņemtu Viņa mīlestības augļus. Tomēr miesas cilvēks ir pašpietiekošs savā neziņā. Problēmas liek cilvēkam sapraska viņš nav neatkarīga būtne un viņam vajadzīgs Radītājs, kurš par viņu parūpēsies. Cilvēks nespēj atrisināt pats savas un kur nu vēl pasaules mēroga problēmas. Problēmas ļauj mums sapraska mums ir vajadzīgs Dievs. Ja nebūtu problēmu, kuras cilvēks nespēj pārvarēiespējams, ka viņš nekad nemeklētu neko ārpus sevis paša.