Nošķirt sabatu nozīmē, ka mēs pārtraucam savu darbību un sasniegumus uz vienu dienu no katrām septiņām. Aizraujošākais šajā praksē – tā maina mūsu attieksmi uz visu atlikušo nedēļu. Tā mūs atbrīvo no raizēšanās par to, cik daudz mēs nedēļas citās dienās esam spējuši padarīt. Vēl vairāk, kad pārtraucam bezjēdzīgo dzīšanos pēc vēja, mēs patiesi varam atpūsties un iemācīties, kā gūt prieku jaunos veidos.

Esmu iemācījies meklēt savu laimi nevis personīgo vēlmju piepildīšanā, bet gan to ierobežošanā.

Bauslības sabiedriskā funkcija nereti tiek pārprasta, to uzskatot par līdzekli, ar kura palīdzību var atjaunot radības attiecības ar Radītāju. Apgalvojums, ka mēs varam izpelnīties Dieva labvēlību, darot labu citiem, ir pamatā meliem, kuri ir tik izplatīti viltus reliģiozitātē. Dievs ir radījis savu kārtību; pati šī kārtība ir radība. Attiecībā uz grēkā kritušo cilvēku šī kārtība, kodificēta kā bauslība, funkcionē kā piespiešanas un novērtēšanas sistēma. Tā nevar motivēt īstu kalpošanu Dievam un, bez šaubām, nespēj sniegt un uzturēt patieso dzīvību Viņā, jo šo funkciju Radītājs ir paturējis vienīgi pats sev. Ja ticam, ka bauslība spēj dot dzīvību tam, kas tai pakļaujas, tad esam to nepareizi uztvēruši un no bauslības izveidojuši elku. Pat ja to perfekti ievērotu, mēs baudītu labu dzīvi vienīgi pēc mūsu Dieva žēlīgās gribas.

Dārgais Kungs, sniedz man žēlastību un spēju brīnīties. Pārsteidz mani, radi izbrīnu un godbijību par ikvienu Tava radītā Visuma nostūri. Iepriecini mani, lai redzu Tavu Kristu parādāmies desmit tūkstoš vietās, cilvēku locekļu skaistumā un seju glītajos vaibstos, jo tie ir radīti Tavā līdzībā. Lai Tava brīnišķīgā radība mani sajūsmina neskaitāmas reizes dienā! Es nelūdzu spēju to visu izprast, es lūdzu spēju par to visu brīnīties.

Mīlēt nozīmē būt viegli ievainojamam. Mīli, un tava sirds tiks izspiesta kā citrons un, iespējams, pat salauzta. Ja gribi savu sirdi saglabāt veselu, tu nedrīksti to atdot nevienam, pat ne dzīvniekam. Uzmanīgi to ietin hobijos un mazās baudās, izvairies no jebkā, kas varētu to saistīt, ieslēdz to sava egoisma šķirstā vai zārkā, lai tā būtu drošībā. Bet tajā šķirstā, kurš ir drošs, tumšs, nekustīgs un bez gaisa, tā izmainīsies. Tā nebūs salauzta – tā kļūs nesalaužama, necaurlaidīga, un izmaiņas būs neatgriezeniskas.

Mūsu mīlestību uz Dievu vislabāk parāda tas, vai mēs meklējam Viņu vai Viņa dāvanas.

Tu nevari trāpīt mērķim, kuru tu neredzi, un tu nevari redzēt mērķi, kura tev nav.

Dažreiz tas, no kā mēs baidāmies, nav tik bīstams kā tas, pēc kā tiecamies.

Cilvēks, kuru vārdzina kārības, ir līdzīgs ar izkapti ievainotai vardei, kas joprojām lec pret to pašu izkapti, kura viņu sapļāvusi.

Nemēģiniet uzspodrināt sevi, lai tuvotos Dievam, bet tuvojieties Viņam, lai Viņš jūs uzspodrinātu. Dieva tuvumā pavēles pārvēršas par apsolījumiem. Jūs dzirdat nevis “Tev nebūs laulību pārkāpt”, bet gan “Manā klātbūtnē, ar Manu dzīvību un Manu spēku, tu nekad nepārkāpsi laulību.”