Laikā, kad tika sarakstīta Jaunā Derība, zelts tika kausēts, lai no tā izdalītos sārņi. Pēc atdzišanas zelts tika karsēts, atkal un atkal attīrīts no sārņiem. Šis process tika turpināts, līdz zeltā atspoguļojās cilvēka attēls, un tad bija skaidrs, ka zelts ir pilnīgi tīrs. Karsēšanas procesā zelts netika pievienots papildus, jo tas bija atrodams rūdā jau no paša sākuma, bet tas tika pilnībā atklāts.
Tāpat arī ticīgajam Kristus ikvienā brīdī piemīt vienādā mērā. Un tomēr cilvēka egoistiskā dzīvība traucē izpausties šai lielajai bagātībai, kura apslēpta ikvienā kristietī. Periodiskā karsēšanā (problēmās) Dievs attīra mūs no visa, kas nav no Viņa. Noņemot sārņus, cilvēkā aizvien vairāk atklājas Kristus.