11.12.2003

AldisUdris

Esi pacietīgs ar Dievu un ar sevi. Viens no dzīves viskaitinošākajiem apstākļiem mēdz būt tas, ka Dieva izpratne par laiku ir atšķirīga no mūsējās. Mēs bieži steidzamies, bet Dievs nekad nesteidzas. Tas nav nekāds brīnums, ja tevi kaitina tava lēnā izaugsme un niecīgais progress. Šādos brīžos atceries, ka Dievs nekad nesteidzas, bet vienmēr paspēj laikā. Viņš izmantos visu tavas dzīves garumu, lai tevi sagatavotu tavam uzdevumam mūžībā.
Bībelē ir daudz piemēru par to, kā Dievs lieto ļoti garus laika posmus, lai attīstītu cilvēku raksturus. Astoņdesmit gadus Viņš gatavoja Mozu. Pie tam, četrdesmit no šiem gadiem Mozum nācās pavadīt tuksnesī. 14 600 dienas Mozus gaidīja un brīnījās – “Vai beidzot IR pienācis īstais laiks vai nē?” Dievs turpināja sacīt: “Vēl ne.”
Kad Dievs vēlas izaudzēt sēni, Viņš to izdara vienā dienā, bet kad Viņam vajag izaudzēt ozolu, Viņš pie tā strādā vismaz simts gadus. Tāpat arī dvēseles var izaugt patiesi lielas un stipras tikai ejot cauri cīņām un vētrām, cauri ciešanu gadalaikiem.