Lūk, tur nāk Jēzus, tuvāk un tuvāk man. Ak, un jo tuvāk viņš nāk, jo mazāk man tas patīk. Patiesībā, viņa eksistence apdraud manējo…
Esmu pieradis pie sava dzīvesveida. Man patīk, ka varu visu paredzēt. Man ir sava vieta sabiedrībā, sava reputācija, savas tiesības un privilēģijas – ar visām šīm lietām ir aprasts. Es zinu, kāda man ir vara un kāda ir mana atbildība. Esmu sūri un grūti strādājis, lai pie tā visa tiktu, un vēl smagāk, lai to visu paturētu. Skaes esmu cienījams cilvēks – vairāk vai mazāk, bet es esmu! Tas esmu es. Tā ir mana identitāte.
Bet tur nāk Jēzus uz Jeruzalemi, uz manas eksistences troni, uz manas autoritātes mitekli – un viss tas pēkšņi ir apdraudēts. Es šeit valdu, jo Roma to atļauj un reliģiskās tradīcijas to sankcionē. Ja ierastā kārtība zūd, zudis ir arī mans es.