1.10.2004

AldisUdris

Kristum nebija aizsardzības. Savā dzīvē un nāvē Viņš uzņēma visas pasaules grēku, neatbildot ar grēku: “Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem” (1.Pēt. 2:23). Ja mēs gribam iet to pašu ceļu (t.i., saglabājot mūsu vidū tādu pašu sadraudzības kvalitāti, kāda Jēzum bija ar Viņa Tēvu), mums nemaz nav jāraugās pasaulē, lai uzzinātu, ko tas maksās. Mūsu pašu kristīgais brālis uzkraus mums savus grēkus – savas dusmas, nosodījumu, bezcerību, apvainojumus, prasības, bailes. Izaicinājums mums ir neatbildēt ar mūsu pašu grēku. Ja mēs tiecamies pēc vienotības bībeliskā nozīmē, tad Raksti māca, ka tas mums maksās mūsu dzīves, dzīvības, tās atdodot tam Kungam un citiem cilvēkiem. Šāda veida sadraudzību rada lēnprātība, un lēnprātības cena ir salauzts gars. Šo salauztību rada atteikšanās no savām tiesībām. Vienotība maksā dārgi. Bet atlīdzība ir kaut kas, kam ir vara dziedināt un atjaunot, un pievest cilvēkus pie patiesības atziņas. Tas ir kaut kas, kas padarīs mūsu kopīgo dzīvi, ar kuru dalāmies savā starpā, par Dieva godību virs zemes.