Krievijas caram Aleksandram patika pa laikam pārģērbties un iejukt savu pavalstnieku vidū, lai dzirdētu, kas tiem sakāms.
Kādu nakti viņš apmeklēja kazarmas un ieklausījās karavīru sarunās. Ejot garām kādai teltij, viņa uzmanību piesaistīja jauns virsnieks, kurš, sēdēdams pie galda, bija nolicis galvu uz rokām un dziļi aizmidzis. Klusi piegājis tuvāk, cars paraudzījās pāri virsnieka plecam. Sev par pārsteigumu viņš ieraudzīja uz galda pielādētu revolveri. Blakus revolverim gulēja papīra lapa, uz kuras bija garš parādu saraksts.
Uzmetis īsu skatu parādu kopsummai, cars jau gribēja aiziet, kad pēkšņi viņš ievēroja, ka apakšā zem garās skaitļu rindas vēl kaut kas rakstīts.
Piegājis soli tuvāk, viņš izlasīja: “Kurš tik daudz var samaksāt?” Acumirklī viņš aptvēra situāciju. Jaunais virsnieks bija nospēlējis uz kārtīm visu, kas viņam piederēja. Viņš bija iestidzis dziļi parādos un nespēja nokārtot savas saistības. Tādēļ viņš bija izšķīries nošauties un tā visu izbeigt.
Bet pēc tam, kad bija uzrakstījis šos vārdus “Kurš tik daudz var samaksāt?”, viņš bija iesnaudies. Drīz viņš atmodīsies un tad . . .
Pirmajā brīdī cars izlēma par viņu ziņot. Tad, atcerējies, ka jaunekļa tēvs ir viņa draugs, cars mainīja savu lēmumu. Paņēmis spalvu, kas bija izkritusi jauneklim no rokas, viņš to iemērca tintē un vēlreiz uzmeta īsu skatu jautājumam, kas gulēja viņa priekšā:
“Kurš tik daudz var samaksāt?”
Noliecies viņš parakstīja apakšā vienu vārdu:
“Aleksandrs.”
Tad viņš klusi apgriezās un aizgāja.
Pēc brīža jaunais virsnieks atvēra acis, paņēma revolveri un lēnām cēla to sev pie deniņiem. Bet mirkli pirms gaiļa nospiešanas viņš vēl kārtējo reizi pārlaida skatu savam parādu sarakstam. Tad viņš vēlreiz pārlasīja, ko bija uzrakstījis: “Kurš tik daudz var samaksāt?”
Pēkšņi viņš pieliecās tuvāk. Tur bija rakstīts vēl viens vārds. Viņš izlasīja – “Aleksandrs.”
Pārsteigumā revolveris izkrita viņam no rokas. Viņš pazina šo rokrakstu. Viņa cars ir bijis šeit! Priekam nebija gala. Jau nākamajā rītā cara sūtnis bija klāt ar vajadzīgo naudas summu. Viņa parādi bija dzēsti, un viņa dzīvība glābta!
Draugs! Arī tev ir sakrājies parāds; parāds, kuru tev nav ne mazāko cerību samaksāt – grēka parāds. Un kad tu to apzināsies, arī tu izsauksies: “Kurš tik daudz var samaksāt?” un tad Dievs atbildēs: “Jēzus.”
Jā, Jēzus ir nokārtojis grēka parādu. Viņš izpirka tevi no grēka verdzības.
“Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams.” (2. Kor. 5:19)
Vai tas nav brīnišķīgi? “Nepielīdzinādams tiem (neapsūdzēdams vai nepieminēdams tiem) viņu grēkus (pārkāpumus).”
Un kāpēc nē? Tāpēc, ka viņš tos pielīdzināja, pieskaitīja jeb uzlika Kristum.
Tavi grēki tika uzlikti Kristum, kad Viņš mira pie krusta Golgātā. Tādēļ tu vari būt attaisnots. Tavs parāds tika samaksāts. “Jēzus samaksāja visu.” Kādā brīnišķīga ziņa!
Dārgais draugs! Tici Dievam un pieņem Viņa Dēlu Jēzu Kristu kā savu personīgo Glābēju un Kungu, jo Viņš izpirka tavu grēku parādu. Vai tu to darīsi? Dari to, un dari to – TAGAD.
